Kristians de Šeržē bija priors cisterciešu Tibirinas klosterī Atlasa kalnos Alžīrijā. Alžīrijas nemierīgajos gados viņš kopā ar sešiem citiem brāļiem tika noslepkavots. 
Pateicoties draudzībai ar kādu musulmani  Muhamedu, Kristians de Šeržē saņem savu aicinājumu kļūt par mūku. Alžīrijas pilsoņu kara laikā Muhameds viņu aizstāv, par to ziedojot savu dzīvību. Šis notikums ir izšķirošs, viņš sajuta aicinājumus palikt kopā ar šiem cilvēkiem, Alžīrijā. 
Kopā ar citiem mūkiem, Kristians de Šeržē vēlas būt ‘lūdzējs starp citiem lūdzējiem’, kopā ara ar saviem kaimiņiem musulmaņiem, ar kuriem viņš dala savu ikdienas dzīvi. Tieši ņemot vērā šo savu pieredzi, Kristians de Šeržē izstrādā savu oriģinālu teoloģisko domāšanu
Kristians Salensons, kurš labi zina Kristiana de Šeržē darbus, dalās ar mums savā pārliecībā : sis mazais klosteris Alžīrijā ir mums dota Svētā Gara zīme.